Saprāts un ticība ir savietojami viens ar otru, tāpat kā Zinātne un reliģija, jo ir tikai viena patiesība. Reliģiskie uzskati ir savienojami ar saprātu. Šiem uzskatiem ir racionāls atbalsts. Citi uzskati var būt tikai ticības jautājumi, kas balstās uz pamata uzskatiem.
Vai loģika un ticība var pastāvēt līdzās?
Apgalvojuma, ka ticība un saprāts ir loģiski savienojami, vājākajā nozīmē ir nepieciešams tikai tas, lai abi jēdzieni nebūtu loģiski pretrunā viens otram. Ticību un saprātu kā tādu var uzskatīt kā domēnus, kas harmoniski līdzāspastāv, lai gan neviens no domēniem nekrustojas vai nepārklājas.
Kurš ierosināja domu, ka ticība un saprāts var pastāvēt līdzās?
Reaģējot uz šāda veida uzbrukumu franču filozofs Blēzs Paskāls (1623–62) ierosināja brīvprātīgu ticības aizstāvību kā racionālu derību. Paskāls, nepiekrītot Akvīnas Tomam, bet piekrītot daudzām mūsdienu domām, pieņēma, ka dievišķo eksistenci nevar ne pierādīt, ne atspēkot.
Vai ticība un saprāts viens otru izslēdz?
Re: mums nevajadzētu jaukt zinātnes un ticības lomas, 4. augusts.
Kā Akvīnietis savienoja ticību un saprātu?
Akvīnas saprātu un ticību uzskata par diviem izziņas veidiem. … Šīs patiesības par Dievu nevar uzzināt tikai ar saprātu. Ticība balstās uz saprātu Tā kā ticība un saprāts ir abi veidi, kā nonākt pie patiesības, un tā kā visas patiesības ir harmoniskas viena ar otru, ticība saskan ar saprātu.
