Nantes, Francijas karaļa edikts (1598. g.) dekrēts, kas nosaka toleranci pret hugenotiem (protestantiem). Tā piešķīra hugenotiem pielūgsmes brīvību un juridisko vienlīdzību noteiktās robežās un izbeidza reliģijas karus.
Kāds bija Nantes edikta mērķis?
Pretrunīgi vērtētais edikts bija viens no pirmajiem reliģiskās tolerances dekrētiem Eiropā un piešķīra nedzirdētas reliģiskās tiesības franču protestantu minoritātei. Edikts atbalstīja protestantiem sirdsapziņas brīvību un ļāva viņiem rīkot publisku dievkalpojumu daudzās karaļvalsts daļās, taču ne Parīzē.
Kādu ietekmi atstāja Nantes edikts 1598. gada viktorīnā?
Nantes edikts (1598) atbrīvoja viņus no vajāšanām Francijā, taču, kad tas tika atcelts 1700. gadu beigās, simtiem tūkstošu hugenotu bēga uz citām valstīm, tostarp Amerika. Valdnieks, kurš apspiež savus reliģiskos plānus savai karaļvalstij par labu politiskam izdevīgumam.
Ko aizsargā 1598. gada Nantes edikts?
1685. gada edikts, kas pazīstams arī kā Nantes edikta atcelšana, ko izdeva Francijas Luijs XIV. Nantes edikts (1598) bija piešķīris hugenotiem tiesības praktizēt savu reliģiju bez valsts vajāšanas.
Kāpēc Henrijs IV izdeva Nantes ediktu 1598. gadā?
Francijas karalis Henrijs IV izdeva šo deklarāciju 1598. gadā, cenšoties izbeigt virkni reliģisko pilsoņu karu starp Francijas katoļiem un protestantiem. Edikts piešķīra reliģisko toleranci franču protestantiem, kas pazīstami arī kā hugenoti.
