clepsydra, saukts arī par ūdens pulksteni, sena ierīce laika mērīšanai ar pakāpenisku ūdens plūsmu. Viena forma, ko izmantoja Ziemeļamerikas indiāņi un dažas Āfrikas tautas, sastāvēja no nelielas laivas vai peldoša kuģa, kas sūtīja ūdeni cauri caurumam, līdz tas nogrima.
Kad tika izmantots ūdens pulkstenis?
Ūdenspulksteņi ir viens no vecākajiem laika mērīšanas instrumentiem. Bļodveida iztece ir vienkāršākā ūdens pulksteņa forma, un ir zināms, ka tā pastāvēja Babilonā, Ēģiptē un Persijā ap 16. gadsimtu pirms mūsu ēras.
Kā grieķi izmantoja ūdens pulksteni?
Grieķi sāka izmantot šo laika uzskaites metodi ap 325. gadu pirms mūsu ēras un nosauca savu ūdens pulksteni par klepsidru jeb “ūdens zagli”. Grieķi, kas sastāvēja no akmens, vara vai keramikas, izmantoja ūdens pulksteņus, lai izmērītu runu, lugu un darba maiņu ilgumu.
Kas izgudroja grieķu ūdens pulksteni?
Ūdens pulksteņu izstrāde
Grieķi to sauca par klepsidru (latinizētais variants ir klepsydra), burtiski “ūdens zagli”. Uzraksts viņa kapā identificē vienu Amenemhetu, tiesas ierēdni, kurš dzīvoja apm. 1500. g. pirms mūsu ēras kā ūdens pulksteņa izgudrotājs.
Ko ēģiptieši izmantoja laikam?
Senie ēģiptieši bija viena no pirmajām kultūrām, kas plaši sadalīja dienas vispārīgi saskaņotās vienādās daļās, izmantojot agrīnās laika uzskaites ierīces, piemēram, saules pulksteņus, ēnu pulksteņus un merkhetus (svērtās līnijas, ko izmantoja agrīnie astronomi). Obeliski tiek izmantoti, nolasot to radīto ēnu.
