Mūzikā monofonija ir visvienkāršākā no muzikālajām faktūrām, kas sastāv no melodijas, ko parasti dzied viens dziedātājs vai spēlē viens instruments bez pavadošas harmonijas vai akordiem. Daudzas tautasdziesmas un tradicionālās dziesmas ir monofoniskas.
Kāda ir monofoniskā definīcija mūzikā?
Monofonija, mūzikas faktūra, ko veido viena nepavadīta melodiska līnija.
Kas ir monofoniskās mūzikas piemērs?
Bērnu dziesmās un tautasdziesmās ir daudz monofoniskas tekstūras piemēru. Dziedāt “ABC”, “Mary Had a Little Lamb” vai “Mirdz, mirgo mazā zvaigzne” vienatnē vai kopā ar draugiem un ģimeni ir monofonijas gadījumi, tāpat kā vecās tautasdziesmas. piemēram, “Swing Low, Sweet Chariot” vai “Kumbaya”.
Kura definīcija vislabāk raksturo monofonisko mūziku?
Monofoniskajai mūzikai ir tikai viena melodiska līnija, bez harmonijas vai kontrapunkta. Var būt ritmisks pavadījums, bet tikai viena līnija, kurai ir noteikti toņi. Monofonisko mūziku var saukt arī par monofoniju.
Kas ir monofoniskais un polifoniskais?
Monofonija nozīmē mūziku ar vienu "daļu", un "daļa" parasti nozīmē vienu balss melodiju, taču tā var nozīmēt arī vienu melodiju viena vai cita veida instrumentā. Polifonija nozīmē mūziku ar vairākām daļām, tāpēc tas norāda uz vienlaicīgām notīm.
