Viņa vissvarīgākais atklājums bija tas, ka artērijas nes asinis, lai gan viņš neatklāja cirkulāciju. Galens bija ražīgs, viņa vārdam bija simtiem traktātu. Viņš apkopoja visas līdz šim nozīmīgās grieķu un romiešu medicīnas domas un pievienoja savus atklājumus un teorijas.
Ko mēs mācījāmies no Galena?
Galenam bija lielas zināšanas anatomijā, ķirurģijā, farmakoloģijā un terapeitiskajās metodēs Viņš ir slavens ar filozofijas ieviešanu medicīnā, lai gan lielākā daļa viņa filozofisko darbu ir zuduši. Mēs par viņu zinām vairāk nekā par citiem senajiem zinātniekiem, jo viņa medicīniskie raksti ir ļoti daudz.
Kādi bija Galena sasniegumi?
Galens (129.–200. g. p.m.ē.) izveidoja lielu rakstisku iznākumu, kam bija jāpaliek vienam no galvenajiem klīniskās medicīnas pamatiem gadsimtiem ilgi. Viņa ieguldījums elpošanā, par ko ziņots viņa paša grāmatās un Oribasiusa grāmatās, bija krūškurvja ārsta un eksperimentālā fiziologa ieguldījums.
Ko Galēns pierādīja par smadzenēm?
Atšķirībā no dažiem saviem priekšgājējiem, Galens secināja, ka smadzenes kontrolē izziņu un gribas darbību. Sākotnējais pierādījums šai doktrīnai bija tāds, ka smadzenes ir vieta, kur beidzas visas piecas maņas: tauste, garša, oža, redze un dzirde.
Kas izgudroja smadzenes?
335. gadā pirms mūsu ēras Grieķu filozofs Aristotelis uzskatīja, ka smadzenes ir vienkārši radiators, kas neļauj pārkarst ļoti svarīgo sirdi. Apmēram 170. gadu pirms mūsu ēras romiešu ārsts Galens ierosināja, ka četri smadzeņu kambari (ar šķidrumu pildīti dobumi) ir sarežģītas domāšanas vieta, kas nosaka personību un ķermeņa funkcijas.
