Ja ir jāveic izmeklēšana, koroneris parasti var izdot apbedīšanas rīkojumu vai kremācijas apliecību pēc pēcnāves pabeigšanas.
Vai varat kādu apglabāt pirms izmeklēšanas?
Kad izmeklēšana ir pabeigta, nāvi var reģistrēt un bēres var notikt (lai gan dažos gadījumos koroneris var ļautbēres turpināt pirms izmeklēšanas pabeigšanas beigusies).
Cik drīz pēc nāves tiek veikta izmeklēšana?
Izmeklēšanu var veikt dažas nedēļas vai dažus gadus pēc nāves. Galvenajai izmeklēšanas sēdei parasti jānotiek sešu mēnešu laikā vai pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad koroneram ir ziņots par nāvi.
Kas izraisa koronera izmeklēšanu?
Koronerim ir jāizmeklē nāves gadījums savā jurisdikcijā, ja ir pamats aizdomām, ka: Nāve ir vardarbīga vai nedabiska. Nāves cēlonis nav zināms. Nāve iestājās, kamēr mirušā persona atradās apcietinājumā (piemēram, cietumā, policijas kamerā vai psihiatriskajā slimnīcā)
Vai pēc nāves vienmēr tiek veikta izmeklēšana?
Tāpēc koroners sāks izmeklēšanu šādās situācijās: Pēcnāves pārbaudē konstatētais nāves cēlonis nav dabisks Izmeklēšanaiatvērts bez pēcnāves apskates, ziņojošā ārsta norādītais nāves cēlonis nav dabisks.
