Ķecerība ir jebkura pārliecība vai teorija, kas ir ļoti pretrunā ar vispāratzītiem uzskatiem vai paražām, jo īpaši ar baznīcas vai reliģiskās organizācijas pieņemtajiem uzskatiem.
Kas ir ķecerības piemērs?
Ķecerības definīcija ir pārliecība vai darbība, kas ir pretrunā ar pieņemto, it īpaši, ja uzvedība ir pretrunā reliģiskajai doktrīnai vai pārliecībai. Ķecerības piemērs ir katolis, kurš saka, ka Dievs neeksistē … iebilst pret oficiāliem vai iedibinātiem uzskatiem vai doktrīnām.
Kas ir ķecerība vienkāršā izteiksmē?
1: reliģiskās pārliecības turēšana pretstatā baznīcas doktrīnai: šāda pārliecība. 2: pārliecība vai viedoklis, kas ir pretrunā vispārpieņemtam uzskatam. Manā ģimenē ir ķecerība nemīlēt beisbolu.
Kas ir ķecerīgs cilvēks?
1 reliģija: persona, kuras uzskati atšķiras no iedibinātajām reliģiskajām dogmām (skat. dogmas 2. jēgu) īpaši: kristīts Romas katoļu baznīcas loceklis, kurš atsakās atzīt vai pieņemt atklāta patiesība Baznīca viņus uzskata par ķeceriem.
Kā Bībele definē ķecerību?
Kecerība kristietībā apzīmē formālu kristīgās ticības pamatdoktrīnas noliegšanu vai šaubas par to, kā to definējušas viena vai vairākas kristīgās baznīcas.