Atšķirībā no reakcionārā dentīna, ko veido esošie odontoblasti, reparatīvo dentīnu veido odontoblastiem līdzīgas šūnas, kas, iespējams, ir diferencētas no DPSC, kad pulpa tiek atklāta un esošie odontoblastiskie slāņi tiek pārkāpti.
Kad veidojas terciārais dentīns?
Ir trīs dažādi dentīna veidi, kas ietver primāro, sekundāro un terciāro. Sekundārais dentīns ir dentīna slānis, kas veidojas pēc pilnīgas zoba saknes izveidošanās. Terciārais dentīns tiek izveidots reaģējot uz stimulu, piemēram, zobu bojāšanos vai nodilumu
Kā veidojas sekundārais dentīns?
Sekundārais dentīns (adventīvs dentīns) veidojas pēc sakņu veidošanās pabeigšanas, parasti pēc zoba izvirduma un funkcionē. Tas aug daudz lēnāk nekā primārais dentīns, taču saglabā savu augšanas pakāpenisko aspektu.
Kuras šūnas veido reparatīvo dentīnu?
3.2 Zobu remonts
Lēni progresējoša kariesa gadījumā, kas tiek atzīts par vidusdaļām, tiek stimulēta odontoblastu darbība, kā rezultātā veidojas reakcionārs dentīns. Veidojot reparatīvo dentīna matricu, traumas vietu pārklāj odontoblastiem līdzīgu šūnu slānis, un pulpas šūnu migrācija beidzas.
Kas ražo terciāro reparatīvo dentīnu?
Ir pētīta reparatīvā terciārā dentīna struktūra cilvēka piena zobos. Reparatīvo dentīnu izdala jaunas paaudzes odontoblastiem līdzīgas šūnas, kuras ir bijušas pakļautas spēcīgiem stimuliem, piemēram, traumas vai dziļi aktīvi kariesa bojājumi ar saistītu pulpas iekaisumu.
