Shaduf jeb slaucītājs ir agrīns celtnim līdzīgs rīks ar sviras mehānismu, ko izmantoja apūdeņošanā kopš apmēram 3000. g. p.m.ē., ko izmantoja mezopotāmieši, 2000. g. p.m.ē. senie ēģiptieši., un vēlāk mīnieši, ķīnieši (c 1600. g. p.m.ē.) un citi.
Vai ēģiptieši izgudroja šadufu?
Shaduf ir ar roku darbināma ierīce, ko izmanto ūdens izcelšanai no akas vai rezervuāra. To izgudroja senie ēģiptieši, un to joprojām izmanto Ēģiptē, Indijā un citās valstīs.
No kurienes radās šadufs?
Shaduf, arī rakstīts Shadoof, ar roku darbināma ierīce ūdens pacelšanai, izgudrota senatnē un joprojām izmantoja Indijā, Ēģiptē un dažās citās valstīs zemes apūdeņošanai. Parasti tas sastāv no gara, konusveida, gandrīz horizontāla staba, kas piestiprināts kā šūpoles.
Kāpēc ēģiptieši uzcēla šadufu?
Shadufs bija svarīgs senajiem ēģiptiešiem jo tas palīdzēja ūdensaugiem. Tāpēc viņi izveidoja Shaduf, lai papildinātu apūdeņošanas kanālus, ko viņi bija uzbūvējuši ikgadējo plūdu gadījumā. Viņi izmantoja jūniju kā laiku, lai atjaunotu savus rīkus un zvejotu.
Kā šadufu izmantoja Senajā Ēģiptē?
Lai paceltu ūdeni no kanāla, viņi izmantoja šadufu. Šadufs ir liels stabs, kas balansēts uz šķērssijas, vienā galā ir virve un spainis, bet otrā galā ir smags pretsvars. Pavelkot virvi, tas nolaida spaini kanālā. Pēc tam lauksaimnieks pacēla ūdens spaini, velkot uz leju smagumu.
