Pulsīšu līdzeklis jeb pūslīši ir ķīmisks savienojums, kas izraisa stipras ādas, acu un gļotādu sāpes un kairinājumu. Tie ir nosaukti pēc to spējas izraisīt smagus ķīmiskus apdegumus, kā rezultātā uz cietušo ķermeņa veidojas sāpīgas ūdens tulznas.
Ko nozīmē, ka zāles ir pūslīši?
Vēzikanti: Zāles, kas var izraisīt audu nekrozi vai tulznu veidošanos, ja tās nejauši infūzijas audos ap vēnu[14]. Tie ietver aktinomicīnu D, daktinomicīnu, daunorubicīnu, doksorubicīnu, epirubicīnu, idarubicīnu, mitomicīnu C, vinblastīnu, vindesīnu, vinkristīnu un vinorelbīnu.
Kam lieto pūslīšus?
Vesikanti, saukti arī par “pūslīšu aģentiem”, bija visbiežāk izmantotie ķīmiskās kaujas līdzekļi Pirmā pasaules kara laikā. Visticamākie iedarbības ceļi ir ieelpošana, saskare ar ādu un saskare ar acīm.
Kā zināt, vai zāles ir pūslīši?
Vesicant: Zāles, kas var izraisīt smagu un/vai neatgriezenisku audu bojājumu un nekrozi. Kairinošs: zāles, kas var izraisīt lokālas iekaisuma reakcijas infūzijas vietā, kas var ietvert: dedzināšanu, pietūkumu, sāpes, iekaisumu, sasprindzinājumu vai flebītu.
Kāpēc Vesikanti tiek ievadīti vispirms?
Ja jāievada vairāk zāļu, vispirms jāievada pūslīši, jo vēnas nebūs kairinājušas citi līdzekļi un pēc pūslīša pietvīkums saglabās venozo integritāti (BIII).
