Lingvistikā deklinācija ir vārda formas maiņa, parasti, lai izteiktu tā sintaktisko funkciju teikumā, izmantojot kādu locījumu. Darbības vārdu locīšanas maiņu sauc par konjugāciju.
Kas ir deklinācijas piemērs?
Deklinācija (izņemot skaitli) angļu valodā kļūst visredzamākā, aplūkojot vietniekvārdus. Piemēram, teikumā, kurā teikts, ka bumba pieder vīrietim, ar bumbiņu subjekta pozīcijā, ir deklinācija reģistram (īpašumā) un dzimumam. Vietniekvārda forma tad būtu ''viņa'': bumba bija viņa.
Ko nozīmē deklinācijas latīņu valodā?
Deklinācijas ir lietvārdu sakārtošanas sistēma. Konjugācijas ir darbības vārdu sakārtošanas sistēma. 3. Deklinācijām ir gadījumi (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, ablatīvs), kas var būt vienskaitlī vai. daudzskaitlis. (
Ko arābu valodā nozīmē deklinācija?
Deklinācija ir process, kurā tiek atklāta informācija par lietvārdu un īpašības vārdu gadījumu (un dzimumu un skaitu) teikumā. Iepazīsimies ar lietu, tad varēsim vēlreiz aplūkot procesa sarūkošo daļu.
Kas ir 5 latīņu deklinācijas?
Latīņu valodā ir piecas deklinācijas, kuru izcelsme ir izskaidrota latīņu vēstures grāmatās.
Tās katra atbilst gramatikas funkcijai:
- Nominatīvs=priekšmeti,
- Vocative=funkcija zvanīšanai, iztaujāšanai,
- Akuzatīvs=tieši objekti,
- Ģenitīvs=īpašumtiesību lietvārdi,
- Dative=netiešie objekti,
- Ablatīvs=prepozīcijas objekti.
